Pietura - grīšļu ķauķis

Apskates objekts

Grīšļu ķauķis, latīniski – Acrocephalus paludicola, ir pavisam neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns. Tas tiek uzskatīts par visretāko Eiropas dziedātājputnu. Patlaban pasaulē ir tikai astoņas valstis, kur grīšļu ķauķis ligzdo vai ir ligzdojis, tostarp Baltkrievija, Ukraina, Polija, Lietuva, Ungārija, Krievija, Vācija un Latvija. Grīšļu ķauķi ir migrējoša suga, no ligzdošanas vietām tie šķērso Sahāras tuksnesi, lai ziemu pavadītu Āfrikā. 

Latvijā ceļošanas laikā grīšļu ķauķis regulāri konstatēts pie Papes ezera no jūlija beigām līdz septembra beigām. Daži grīšļu ķauķi ceļošanas laikā ir noķerti arī pie Liepājas ezera. Pirms 70 gadiem tie ligzdojuši Babītes un, iespējams, arī citos piejūras ezeros. 2000. gadā dziedoši tēviņi novēroti Liepājas ezera piekrastē, taču neviena ligzda nav atrasta. 2014. gada jūlijā putns noķerts Papes ezera niedrājā izliktajos tīklos, pievilinot ar grīšļu ķauķa balss ierakstu.

Grīšļu ķauķi ir kukaiņēdāji, pārsvarā tie pārtiek no spārēm, vabolēm, sienāžiem, mušām, kodēm un maijvabolēm. Tie dzīvo plašos, atklātos zāļu purvos, kuri vēsturiski izmantoti siena pļaušanai. Tāpat grīšļu ķauķa mājvieta ir dižās aslapes (Cladium mariscus) audzes. Mūsdienās grīšļu ķauķi dižo aslapju audzēs ligzdo Polijā, taču šo augu audzes ir saglabājušās arī Latvijā, piemēram, pie Papes ezera. Visbūtiskāk grīšļu ķauķus apdraud piemērotu dzīvotņu izzušana. 

Latvija ir parakstījusi Bonnas konvencijas Grīšļu ķauķu aizsardzības memorandu. LIFE+ projekta „Ilgtspējīgas lauksaimniecības nodrošinājums pasaulē apdraudēto putnu sugu aizsardzībai lauku ainavā”’ laikā veikta grīšļu ķauķa ligzdošanai un migrācijai nozīmīgu biotopu atjaunošanu dabas parka „Pape” un dabas lieguma „Liepājas ezers” teritorijā.

Vairāk par grīšļu ķauķi šeit.