Pieturvieta - Pļavas!

Skatu vieta

Pļavas galvenokārt ir daudzgadīgu lakstaugu veidoti biotopi, kas attīstījušies regulāras pļaušanas vai ganīšanas rezultātā un arī to tālāka pastāvēšana atkarīga no šiem faktoriem. 20.gs. pirmajā pusē zināmu līdzsvaru Papes ezera un tā apkārtnes ekosistēmās nodrošināja noteikta lauksaimniecības darbu veikšanas secība. Pavasaros, ezera pļavām applūstot, šeit iepeldēja nārstojošās zivis, pļavas izmantoja arī caurceļojošie putni. Pļavas parasti izpļāva pēc vasaras saulgriežiem, kad gatavību sasniedza augošās dažādo grīšļu sugas. Savākto sienu sakrāva kaudzēs uz 60 – 70 cm augstām koka pamatnēm. Ezera applūšanas laikā tās nesamirka un ziemā pa uzsalušo ledu sienu ar ragavām varēja nogādāt krastā. Niedres parasti pļāva pēc pirmā sala, kad ledus biezums bija pietiekams, lai niedres nogādātu malā. Pļavu ganīšana un pļaušana, arī niedrāju pļaušana, ir galvenie pasākumi, kuri arī turpmāk ir veicami dabas parkā.

Lielie zālēdāji atjauno pļavas

Pasaules Dabas Fonds kopš 1999.gada veic savvaļas zālēdāju –  tauru un savvaļas zirgu – atjaunošanu dabas parka teritorijā. Dzīvnieki, pārtiekot no zāles, krūmiem, niedrēm un koku mizas, nodrošina pļavu, ezera piekrastes zonas biotopu un lauksaimniecības zemju izmantošanu bioloģiskās daudzveidības palielināšanai teritorijā un dabas ainavas saglabāšanos parkā. Dabiskā ganīšana ir viens no videi visdraudzīgākajiem pļavu apsaimniekošanas paņēmieniem un tas jāturpina ilgtermiņā, veidojot jaunas ganības ezera austrumu un ziemeļu teritorijās, kā arī starp Papes ciemu un Nidas ciemu jūras pusē no Nidas purva. 

Savvaļas zirgu ganībās gandrīz katru gadu iespējams atrast kādu jaunu orhideju sugu. Tieši savvaļas zālēdāju nozīme orhideju izplatībā ir noteicošā! Dodies aplūkot savvaļas orhidejas!

Vairāk par pļavām un to daudzveidību vari lasīt šeit.