Papes Ķoņu ciems

Dabas taka, kājnieku maršruts Apskates objekts Kempings Velomaršruts, velobraucējiem

Pape veidojusies no 3 apdzīvotām daļām – trim maziem zvejniekciemiem – Priediengals, Papes Ķoņu ciems un Papes ciems. Visi trīs piejūras ciemati izstiepušies gar jūras krastu turpat piecu kilometru garumā līdztekus Baltijas jūras krasta līnijai.

 

Papes Ķoņu ciems ir viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem, kas līdz mūsdienām saglabājis autentiskuma elpu un, kur joprojām pastāv bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Ķoņu zvejniekciema apbūves komplekss ir tautas celtniecības arhitektūras piemineklis.

Ciems kā piemineklis sastāv no 11 tautas celtniecības objektiem – zvejnieku mājām – Ķaupjiem, Klibajiem, Jūrniekiem, Gatveniekiem, Saknēm, Kūpelēm, Gāršām, Vītolniekiem, Mikjāņiem, Margrietniekiem un Smēdniekiem. Aizsardzības zona noteikta 500 m rādiusā ap ciemu.

Papes Ķoņu zvejniekciema attīstība notikusi 19.gs. vidū un otrajā pusē, turpinoties 20.gs. sākumā. Feodālisma periodā Kurzemes lauku celtniecībā dominēja zemnieku viensētas, kas vairumā sastāvēja no koka ēkām. Ciemi atradās tikai vietumis, pārsvarā gar jūrmalu, kur iedzīvotāji nodarbojās ar zveju.

19.gs. otrajā pusē arī zvejnieki pakāpeniski sāka veidot viensētas, un senie piejūras zvejnieku ciemi jau tad ieguva svarīgu vietu piekrastes kultūrainavas vēsturiskajā atspoguļojumā. Šis periods saglabājis vislielāko skaitu arhitektūras un tautas celtniecības pieminekļu – zvejnieku sētas, atsevišķas dzīvojamās un saimniecības ēkas, ražošanas būves (vēja un tvaika dzirnavas), mūra un koka kulta celtnes, kā arī jūrmalas zvejnieku ciema kompleksu – Papes Ķoņu zvejnieku ciemu.

Vēsturiski un etnogrāfiski visvērtīgākā no pašreizējās Ķoņu ciema apbūves ir tagad neapdzīvotā “Ķaupju” Zvejnieku sēta.

Ciema centrā atrodas apskatei pieejama zvejnieku – zemnieku sēta “Vītolnieki”, kur ierīkota valsts Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle.

 

 

Pēdējos gados Ķoņu ciema teritorijā attīstās jaunu dzīvojamo māju būvniecība.