Paurupes nosaukums esot radies laikos, kad kurši un žemaiši cīnījušies pret vācu krustnešiem. Visi krustnešu karavīri cīniņā pieveikti, to mirušie ķermeņi peldējuši pa upi tā, ka pauri vien bijuši redzami. No tā laika šo upi sauc par Paurupi.
Paurupe ir viena no Papes ezera sateces baseina upēm, kura ik gadus ezerā ienes ap 10 milj. m³ ūdens. Upe sava tecējuma pēdējā kilometrā plūst pa dabīgo gultni caur alkšņu mežu. Paurupes abās pusēs atrodas agrākās pļavas, kuras senāk izmantoja sienam un ganībām. 1965. gadā aizbēra Paurupes ieteku ezerā un caur kanālu to novadīja apkārt Papes ezeram tieši uz jūru. 1996. gadā Dānijas Vides aģentūras finansētajā projektā atjaunoja upes dabisko tecējumu, novadot to pa dabisko gultni Papes ezerā.
Paurupes plašie pavasara pali labvēlīgi ietekmē putnu dzīvi Papes ezera dienvidaustrumos. Šī teritorija ir nozīmīga dzērvēm, niedrāju blīvi apdzīvo lielais dumpis, niedru un pļavu lija u.c. putni.
Lielais dumpis ir aizsargājama suga, kas iekļauta Latvijas sarkanajā grāmatā. Dumpis dzīvo galvenokārt seklās, ar niedrēm aizaugušās dažāda lieluma ūdenstilpnēs – ezeros, zivju dīķos, dažkārt bebru uzpludinājumos. Dumpis medī niedrājos, lēnām bradājot pa seklu ūdeni, meklējot medījumu. Lai atjaunotu Lielā dumpja biotopus, Pasaules Dabas Fonds pie Papes ezera realizē projektu COASTLAKE „Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā”.
Bebraines Paurupē
Bebraines jeb bebru veidotus uz pludinājumus var redzēt daudzviet Latvijā, tostarp dabas parkā Pape.
Bebri pārveido ūdensteces un tām piegulošās mežaudzes, to radītie uzpludinājumi darbojas kā nosēddīķi, nodrošinot ūdeņu pašattīrīšanos un novēršot to aizaugšanu. Tas bagātina un saglabā dabas daudzveidību piegulošajās ekosistēmās (mežā, pļavā u.c.). Bebru izveidotās ūdenskrātuves kalpo kā zivju nārstošanas, ūdensputnu ligzdošanas, barošanās un atpūtas vietas. Aizsprosta pastāvēšanas laikā ūdenī gulošie, mirušie koku stumbri un to atliekas pievilina daudzas kukaiņu un putnu sugas.
