Nidas purvs un skatu platforma

Uzmanību, laipas slidenas mitrā laikā Dabas taka, kājnieku maršruts Putnu vērošana Skatu platforma Skatu vieta Apskates objekts

Nidas purvs ir vienīgais purvs Latvijā, kurš atrodas ļoti tuvu Baltijas jūrai, tā platība ir 2411 ha. Purva garums ir apmēram 8 km, bet platums 4 km. Nidas purva rietumu malā slejas novērošanas platforma purva izpētei no tālienei, te arī informācijas stends.

 

Nidas purvs atrodas Piejūras zemienes ģeobotāniskajā rajonā, kur īpatnējie zemes mitruma apstākļi veicinājuši Nidas purva veidošanos. Tā apakšējie kūdras slāņi atrodas zem jūras līmeņa. Interesanti, ka iepretim purvam pludmalē nereti var redzēt jūras izskalotus kūdras gabalus. Tāpat pludmalē iepretim purvam var redzēt atskalotus kūdras slāņus.

 

Agrāk Nidas purvs tāpat kā Papes ezers bija lagūnas veida ezers. Bet Nidas lagūnai neizveidojās savienojums ar jūru, nenotika brīva ūdens apmaiņa un tā sāka lēnām aizaugt. Pēc Lietuvas zinātnieku pētījumiem, izzudušajā ezerā sapropelis uzkrājies no 5,5 līdz 4,5 tūkstoši gadu atpakaļ; vēlāk ezers aizaudzis un apmēram pirms 4300 gadiem tajā sākusi uzkrāties kūdra. Vispirms Nidas lagūnā izveidojās zemais jeb zāļu purvs.

 

Pašlaik uzkrājušās kūdras slāņa biezums sasniedz no 4 m līdz 7 m biezumu. Purva augšējo daļu veido sfagnu kūdra, bet zemāk par 2 m virs jūras līmeņa – pārejas un zemo purvu koku – spilvu, koku kūdra. Purva ziemeļaustrumu malā vēl saglabājusies pārejas un zemā purva veģetācija. Zemajos purvos kūdras slānis nav biezs un purva bērzi, melnalkšņi un grīšļi barības vielas uzņem no gruntsūdens. Augstajos purvos kūdras slānis ir tik biezs, ka augu saknes gruntsūdens līmeni neaizsniedz. Galvenie barības vielu piegādātāji ir nokrišņi. Šādos apstākļos veiksmīgāk izdzīvo sfagni, tādēļ augstajos purvos ir maz koku un ainava ir daudz atklātāka nekā zāļu purvos.

 

Nidas purva dabas vērtības

Nidas purva vērtība ir tā biotopu daudzveidība – te sastop gan augstā, gan pārejas, gan arī zāļu purva veģetāciju. Nidas purvs ir viens no vērtīgākajiem purviem Latvijā, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) biotopu direktīvas klasifikāciju un Biotopu direktīvas I pielikumā minētajiem biotopiem, kas sastopami Latvijā (Kabucis, 2000.), Nidas purvā konstatēti trīs Eiropā aizsargājami purva biotopi – neskartie augstie purvi, pārejas purvi, slīkšņas un degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiska atjaunošanās. Neskarti augstie purvi ir prioritāri aizsargājams biotops ES. Neskartā augstā purva biotopu komplekss ar tam raksturīgo mikroreljefu, veģetāciju un sugu sastāvu ir nozīmīgākais šajā purvā.

 

Nidas purvs pieder piejūras augstā purva tipam, kurā sastopams ciņu mazmeldrs (Trichophorum cespitosum), kas ir aizsargājams augs Latvijā un veido arī Latvijā retu augstā purva augu sabiedrību (Eriophoro-Trichophoretum cespitosi). Tajā aug Rietumlatvijai raksturīga, bet reta suga sfagnu apaļlape (Odontoschisma sphagnii). Nidas purvā sastop aizsargājamās augu sugas: stāvlampu dzegužpirkstīti (Dactylorhiza incaranta), iedzelteno dzegužpirkstīti (D. Ochroleuca), plankumaino dzegužpirkstīti (D. Maculata), purva dzeguzeni (Epipactis palustris), vidējo raseni (Drosera intermedia), kūdrāju grīsli (Carex heleonastes), Lēzeļa lipari (Liparis loeselii) un rūsgano melnceri (Schoenus ferrugineus). Lēzeļa lipare ir Eiropas nozīmes aizsargājama suga. Īpaši atzīmējams ir kūdrāja grīslis (Carex heleonastes), kuram līdz šim nebija zināma neviena atradne Latvijas dienvidrietumu daļā.

 

Nidas purvs ir arī vērā ņemama putnu uzturēšanās vieta. Šeit ligzdo vairāki retumi: lietuvainis (Numenius phaeopus), dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria), pļavu lija (Circus pygargus), arī citi apdraudēti vai aizsargājami putni. Mežā, kurš robežojas ar purvu, mīt meža balodis (Colum-ba oenas). Purvs ir nozīmīga caurceļojošo zosu, galvenokārt baltpieres (Anser albifrons) un sējas zoss (Anser fabalis), atpūtas, barošanās un spēku uzkrāšanas vieta pirms Baltijas jūras šķērsošanas. Nidas purvs rudeņos ir nozīmīga zosu, dzērvju atpūtas un nakšņošanas vieta.

 

Nidas purvs ir iekļauts dabas parka lieguma zonā. Ievērojot Papes ezera un Nidas purva nozīmi putnu dzīvē gan ligzdošanas laikā, gan migrācijās, tiem abiem kopā ir noteikts starptautiskas nozīmes mitrāja statuss.