Īpašās dabas parka pļavas
Dabas parkā sastopamas gan sausas, gan mitras pļavas. Sausas pļavas veidojas uz sausām augsnēm, zelmenis ir skrajš, turpretī mitrās pļavās tas ir bagātīgāks. Sausās kāpu pļavās raksturīgas augu sugas ir smilts grīslis (Carex arenaria), zilganā kelērija (Koeleria glauca) un citas graudzāles, trejkrāsu vijolīte (Viola tricolor), mazais mārsils (Thymus serpyllum). Konstatētas arī ruderalizētas pļavas, kas veidojas, aizaugot dabiskajām pļavām, kā arī nosusinātās platībās, kur izmainās mitruma režīms un izzūd sākotnējie biotopi. Ciemu tuvumā, kur kādreiz bijuši tīrumi un vēl nav izveidojusies vienam vai otram pļavas tipam atbilstoša veģetācija, sastopamas atmatu pļavas.
Pļavas dabas parkā stiepjas sākot no Priediengalaciema līdz parka dienvidu robežai pļavas gandrīz vienlaidus joslā. Tās pārsvarā tās izvietojušās starp pelēkajām kāpām un mežu vai purvu, no Nidas ciema uz dienvidiem, Papes ezera austrumu malā un citur.
Nelielas platības dabas parkā aizņem stāvās vilkakūlas (Nardus stricta) pļavas. Tās ir sastopamas pļavu kompleksā ar atmatu pļavām. Tipiskas Rietumlatvijai ir mēreni auglīgas pļavas vietās ar mainīgu mitruma režīmu, no kurām dabas parkā plaši izplatītas ir zilganās molīnijas (Molinia caerulea) pļavas. Zilganās seslērijas (Sesleria caerulea) pļavas ir konstatēta tikai dažu kvadrātmetru platībā Kalnišķu ciemā.
Jūrmalas pļavas aizņem nelielu platību ieplakā pie Papes kanāla. Te vētru laikā no kanāla ieplūst sāļainais jūras ūdens, kas nodrošina jūrmalas pļavām tipisko un reto sugu eksistenci. Acidofilas zemo grīšļu pļavas nav plaši pārstāvētas – tās sastopamas nelielās platībās, galvenokārt kompleksā ar molīniju pļavām Papes ezera krastos. Augsto grīšļu pļava arī parasti veido pļavu kompleksus. Biežāk sastopamās ir iesirmās ciesas (Calamagrostis canescens), divrindu grīšļa (Carex disticha) sabiedrības. Divrindu grīšļa pļavu fragmenti ir plaši izplatīti Papes ezera austrumu krastā, kur tie mijas ar molīniju pļavām un slīkšņām raksturīgu veģetāciju.
Aizsargājamie pļavu biotopi
Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami pļavu biotopi ir: sugām bagātas stāvās vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs, molīnijas pļavas uz kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, sugām bagātas atmatu pļavas, mēreni mitras pļavas, jūrmalas pļavas. Latvijas nozīmes īpaši aizsargājami biotopi ir: sugām bagātas stāvās vilkakūlas (Nardus stricta) pļavas smilšainās augsnēs, zilganās molīnijas (Molinia caerulea) pļavas kaļķainās, kūdrainās vai mālainās augsnēs, Zilganās seslērijas (Sesleria caerulea) pļavas un jūrmalas pļavas. Šīs bioloģiski vērtīgākās pļavas atrodas Papes ezera piekrastē.
Parka teritorijā konstatēti ligzdojam vismaz 40 griežu pāri. Grieze ir iekļauta ES Putnu direktīvas 1. pielikumā, kā Latvijas īpaši aizsargājamo putnu sugu sarakstā.